Pavasaris beidzot ir klāt! Kopš manas pēdējā ieraksta ir pagājis samērā daudz laika un arī manā dzīvē ir notikušas daudz pārmaiņas. Labas vai sliktas, tas man vēl īsti nav saprotams, jo nav zināms kā viss beigsies.. oho izklausās gluži kā filmas pašā sākumā, kad notiek kaut kas un tad nu sākas filmas gaita, kurā viss atrisinās.
Godīgi sakot es pati vēl nezinu kāda filma tā būs, jo iespējas ir dažādas.. tā var kļūt par romantisku komēdiju, par mistēriju (kas pagaidām tā arī ir) vai par drāmu.. Nevēlos tajā visā tagad iespringt, skatīšos ko laiks rādīs.
Pēdējā laikā esmu novērojusi lielas savas uzvedības izmaiņas, esmu kļuvusi nedaudz histēriska, man ir grūti savaldīt savas emocijas un esmu palikusi ļoti rupja.. O, izklausās, ka man atkārtojas trakie tīņa gadi, bet patiesībā viss ir daudz sarežģītāk un pinķerīgāk par vienkāršu hormonu vētru..
Pagaidām nevaru teikt, ka šis gads ir iesācies labi, diemžēl, bet tā nu tas ir. Nēē nu nav jau arī tā, ka katra diena ir kā murgs, bet pa lielam sāk likties, ka pievelku problēmas vairāk kā laimi un prieku.
Tomēr jāsaka, ka dažas pozitīvas lietas arī ir notikušas! Nemaz līdz šim nezināju cik patīkami, kad tev atveras acis. Ne jau pašas no sevis, bet kāds tās palīdz atvērt, palīdz parādīt cilvēku īstās krāsas, kuras patiesībā man nemaz nav svešas, es tās jau pazinu agrāk tikai negribēju atzīt, ka par tām zinu. Bet nekas, arī slikta pieredze ir pieredze!- Un patiesi šobrīd es varu teikt tikai to-tā bija pieredze, kas man iemācīja nedaudz vairāk par dzīves ne tik rožaino daļu. Es iemācījos par tām cilvēku īpašībām, kuras parasti neviens neslavē. Man tagad ir daudz zināms par meliem, par vienaldzību un arī par savtīgumu. Saka taču, ka labāk vēlāk nekā nekad!
Tomēr daudzas lietas man tik un tā paliek uz lielas jautājuma zīmes un domājams tā tas būs vēl ilgu laiku.
Eu, es arī sapratu, ka esmu ļoooti vāja raksturā.. Ak Dievs, es esmu tik ļoti vāja savā itkā tik ļoti stiprajā raksturā..
Brīžiem vienkārši gribas, lai man atkal ir 5 gadi un tētis paņem mani pie rokas un aizved uz parku, kur nopērk man saldējumu, tā nu mēs pastaigājamies pa parku un sākas negais. Lietus līst aumaļām, bet es zinu, ka viss būs kārtībā, jo tētis mani ir paņēmis klēpī un nes atpakaļ, caur lietu, uz mājām un ir tik silti un tik mierīgi sirdī.. Tajā brīdī ir tā apziņa, ka ar tevi nekas slikts nevar notikt, jo tētis visu nokārtos, samīļos un iznesīs cauri uz rokām, cauri tam sasodītajam lietum..
// I wish that I was stronger I'd separate the waves Not just let the water Take me away //
