Mana vasara pagāja patiešām jauki, piedzīvoju daudz un uz pusi no tā es pat nebūtu cerējusi nekad, bet man patika. Ļoti daudz fantastisku atmiņu un prieka,smieklu pilnu brīžu, iespējams par šo un to varēšu saviem bērniem stāstīt, no sērijas- redziet kāda mamma bija traka jaunībā.
Bet man pat negribas runāt par vasaru, bet tieši par tagadni, par šo brīnišķīgo rudeni.
Pēdējā laikā mani ir apmeklējis tikai un vienīgi prieks un laime, pu pu pu, lai tā tas arī paliek. Bet es laikam esmu no tā tipa cilvēkiem, kam patīk tās nenielās skumjas sevī, tāda maza adatiņa iekšā, kura ik pa laikam liek par sevi manīt, ai kā man patīk. Šodien patiešām gribas pudeli baltvīna, x un sarunas, ak kā man tā gribētos.. Sarunas, tas ir tas, kas man tik ļoti pietrūkst, drāmas ir bijis pietiekami, at liku likām, bet es no tā esmu pagurusi , man gribas tīri cilvēcīgas, skaistas sarunas- par dzīvi, par suņiem, par mūziku, par filmām, par gleznām, par grāmatām, par visu.. Man gribas un man vajag, punkts. Man patīk greipfrūti, jo viņi ir rūgti, man patīk asaras, jo viņas liek justies dzīvai, man patīk skumjas filmas, jo viņas liek domāt, man patīk.
Es te ik pa laikam domāju, kas gan ir tas, kas dzīvē nosaka cilvēkiem, kas būs laimīgs, kas iejutīsies Kristus lomā un nesīs upri par visiem un, kas būs no tiesas laimīgs.. Vai tikai tie neesam mēs paši, kas nosakam sev šīs robežas un pēcāk vainojam sabiedrību par savām neveiksmēm un neizdarībām.. nu jā, tā jau ir vieglāk, vieglāk elpot, vieglāk dzīvot un vispār vienkārši vieglāk..
Cik jauki ir tad, ja kāds ar savu smaidu spēj tevi uznest pašos augstumos, jā, tieši ar parastu smaidu.. Lai gan nē, tas nav parasts smaids, tas ir smaids no sirds un man ir patiess prieks, ka šobrīd man ir tāds, man ir tas kāds, kas sniedz smaidu, tas ir tik jauki :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru